Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka viņam ir paaugstināts risks saslimt ar vēzi, tomēr gandrīz trešdaļa atzīst – viņi neko īpaši nedara, lai šo risku mazinātu. Lielākā daļa jeb aptuveni 60 % savu risku vērtē kā līdzīgu pārējiem, savukārt katrs ceturtais nemaz nezina, kā to novērtēt. Šādi dati atklājas „Compensa Life” Latvijas filiāles un uzņēmuma “Solid Data” veiktajā aptaujā par sabiedrības izpratni un rīcību vēža profilakses jomā.
Sievietes Latvijā biežāk nekā vīrieši uzskata, ka viņu risks saslimt ar vēzi ir paaugstināts – tā domā 23 % sieviešu un 17 % vīriešu. Tajā pašā laikā vīrieši biežāk nekā sievietes (30 % pret 22 %) atzīst, ka neko īpaši nedara, lai šo risku mazinātu. Arī attieksme pret profilaktiskām pārbaudēm būtiski atšķiras – regulāras pārbaudes veic 39 % sieviešu un tikai 28 % vīriešu.
Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem risku saslimt ar vēzi mēdz uztvert vieglprātīgāk – tikai 12 % uzskata, ka risks ir paaugstināts, un mazāk nekā ceturtā daļa regulāri veic profilaktiskas pārbaudes. Savukārt vecākā paaudze (60–74 gadi) ir piesardzīgāka – vairāk nekā puse jeb 53 % šīs vecuma grupas iedzīvotāju atzīst, ka regulāri pārbauda veselību un ievēro ārstu ieteikumus.
Lai mazinātu saslimšanas risku, iedzīvotāji visbiežāk izvēlas atteikties no smēķēšanas vai nesmēķēt vispār – to norādījuši 38 % aptaujāto. Trešdaļa (35 %) cenšas ēst veselīgi, līdzīgs skaits (34 %) regulāri veic pārbaudes un 33 % pievērš uzmanību emocionālajai veselībai un stresa mazināšanai. Tomēr tikai 28 % regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet vairāk nekā ceturtdaļa – 26 % – atklāti atzīst, ka šobrīd neko nedara, lai mazinātu vēža risku.
“Aptaujas dati parāda interesantu paradoksu – Latvijā cilvēki saprot, ka vēzis ir izplatīts un viņi var saslimt, tomēr trūkst konkrētu zināšanu vai arī nav motivācijas aktīvi rīkoties, lai riskus samazinātu. Profilakse maldīgi tiek uztverta kā kaut kas apgrūtinošs vai nesvarīgs, ko var atlikt uz nākotni. Laikā, kad vēža saslimstība pasaulē turpina pieaugt, šāda attieksme ir ļoti bīstama. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā vēža gadījumu skaits globāli varētu pieaugt par vairāk nekā 70 %. Tas nozīmē, ka risks saslimt ar kādu no vēža formām kļūst arvien reālāks arī Latvijā un pamatots ir jautājums, vai cilvēki tam ir gatavi,” uzsver Ervins Vēveris, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.
Dzimumu griezumā redzams, ka sievietes kopumā Latvijā ir aktīvākas veselīga dzīvesveida jomā. Veselīgi ēst cenšas 40 % sieviešu un 29 % vīriešu, bet emocionālajai veselībai uzmanību pievērš 36 % sieviešu un 29 % vīriešu.
Diemžēl arī finansiālā pasargātība smagu slimību gadījumos Latvijas iedzīvotājiem ir zema - lielākā daļa sabiedrības slimības gadījumā paļautos uz ārējiem resursiem. Aptuveni 42 % aptaujā norāda, ka slimības gadījumā paļautos uz ģimenes vai draugu palīdzību, 41 % – uz saviem uzkrājumiem, bet 36 % – uz valsts apmaksātu ārstēšanos. Tikai ceturtā daļa (24 %) min, ka varētu paļauties uz veselības vai dzīvības apdrošināšanu, savukārt 22 % par šādu situāciju nemaz nav domājuši.
“Zemā finansiālā gatavība pasargāt sevi vai savus tuvos vēža gadījumā nozīmē, ka daudzi cilvēki slimības gadījumā saskarsies ar dubultu triecienu – gan veselības problēmām, gan finanšu grūtībām, jo vēža ārstēšana, īpaši ja nav pieejamas valsts apmaksātas zāles, var būt ļoti dārga. Tas var aizkavēt un apgrūtināt ārstēšanos, pasliktināt dzīves kvalitāti un radīt papildu slogu ģimenei,” uzsver E. Vēveris. Pasaulē jau daudzus gadus un tagad arī Latvijā nodrošināties pret šādām situācijām palīdz īpaša onkoloģisko slimību apdrošināšana. Cilvēks iegādājas apdrošināšanas polisi, ik mēnesi veic nelielu maksājumu atbilstoši izvēlētajai apdrošināšanas summai, un, ja gadās saslimt ar vēzi, tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kuru var izmantot dažādi - gan slimības ārstēšanai, gan ikdienas tēriņiem, finansiālām saistībām u.c. “Compensa Life” vēža apdrošināšanas Oncodrop gadījumā tie var būt 10, 20, 30 vai pat 50 tūkstoši eiro.
„Šodien vēža risks ir reāls un pieaugošs, tāpēc zināt vien par vēža draudiem nepietiek. Profilakse, regulāras pārbaudes un finansiālā drošība ir trīs balsti, kas jāievieš praksē, lai dzīvotu drošāk,” atgādina E. Vēveris.
Aptauju veica socioloģisko pētījumu firma “Solid Data" 2025.gada pavasarī. Tajā aptaujāti 1009 iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.