Studiju diploms paver iespēju ne vien vairāk nopelnīt, bet arī mazina bezdarba risku, nodrošina augstāku kopējo apmierinātību ar dzīvi, labākus veselības rādītājus un dzīves ilgumu, izpētījis prestižais biznesa žurnāls Forbes. Šiem ieguvumiem jāpieskaita arī jaunā cilvēka iespējas studiju laikā apgūt jaunas prasmes, veidot draudzības un sociālos kontaktus, iepazīt jaunas kultūras, svešvalodas, kas palīdzēs tālākā dzīvē.
Budžeta vietu visiem nepietiek
Par spīti studiju pozitīvajiem ieguvumiem, jauniešiem vai viņu vecākiem ne vienmēr ir iespēja apmaksāt studiju maksu augstskolā. Viens no iemesliem ir arī augošās dzīves dārdzība, kuras ietekmē pēdējos gados studiju izmaksas palielinās gan Latvijas, gan ārvalstu augstskolās.
Kaut gan studētgribētāji pašu mājās var iegūt arī valsts apmaksātu augstāko izglītību, jāņem vērā, ka konkursi uz šīm vietām ir lieli, turklāt nākamajos gados, ja mācībās neveicas, studenti ar akadēmiskajiem parādiem var budžeta vietu zaudēt.
Latvijas Universitātes juridiskās fakultātes bakalaura tiesību zinātnes programmā 2023. gadā uz katru no 38 budžeta vietām pretendēja 17 jaunieši. Līdzīga aina bija arī Medicīnas fakultātē, kur uz ārstniecības 2. līmeņa profesionālo budžeta programmu konkurss bija 20 pretendenti uz vietu. No 360 jaunajiem biologiem vien 60 ieguva budžeta vietu, savukārt mūsdienās aktuālā komunikācijas zinātnes programmā tika piedāvātas 18 budžeta vietas uz 570 pieteikumiem.
Mēdz būt, ka dažām augstskolu programmām budžeta vietas netiek piedāvātas vispār, piemēram, Rīgas Stradiņa Universitātē studijas psiholoģijas, žurnālistikas, starptautiskā mārketinga un reklāmas un citās programmās ir par maksu.
Latvijā dārgi, ārzemēs – vēl dārgāk
2022./2023. akadēmiskajā gadā Latvijā vairāk nekā puse uzņemto studentu (57 %) studijas uzsāka par personīgajiem līdzekļiem, savukārt tikai 43 % – par valsts. Gadā vidēji Latvijā studijas maksā no 2000 – 3000 eiro, bet diploma iegūšana var izmaksāt līdz 8000 eiro par visu studiju laiku. Studiju maksai vēl jāpieskaita mājokļa, transporta un dzīvošanas izmaksas, ja augstskola nav studenta dzīvesvietas tuvumā.
Meklējot iespējas studēt ārzemju augstskolās, nereti piedāvājumi šķiet kārdinoši, tomēr jārēķinās, ka izdevumi būs vēl augstāki, pat ja studijas ir valsts finansētas, kā to piedāvā, piemēram, Zviedrija vai Norvēģija. Vislielākās grūtības ārvalstu studiju programmās nereti sagādā pastāvīgas dzīvesvietas nodrošināšana. Piemēram, Nīderlandē dzīvokļa īre studentam izmaksā 600-800 eiro mēnesī. Ar lielākām izmaksām var nākties saskarties Lielbritānijā studējošajiem, jo breksita ietekmē Eiropas studentiem studiju maksa ir paaugstināta, kā arī ir nepieciešamas vīzas un apdrošināšana.
Uzkrāt studijām jāsāk no mazotnes
Ir skaidrs, ka bērna studiju finansēšana no vecākiem prasa rūpīgu plānošanu. Ērts, mūsdienīgs un ienesīgs veids, kā uzkrāt studijām, ik mēnesi atlicinot nelielu summu ilgākā laikā, ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.
Galvenais ieguvums, ko sniedz šis finanšu instruments – uzkrāt var vairāk, tērējot mazāk, jo uzkrājums pelna procentus, turklāt par uzkrāto summu ik gadu var saņemt nodokļu atvieglojumus, papildinot uzkrājumu straujāk.
Sākot krāt, piemēram, no bērna divu gadu vecuma, turpinot to 16 gadus un katru mēnesi atlicinot uzkrājumam 50 EUR, līdz bērna pilngadībai būs izveidojies gandrīz 13 300 eiro liels uzkrājums. Šajā piemērā uzkrātā summa ir pamatota ar vidējo ienesīgumu ieguldījumu tirgos. Savukārt, šobrīd spēkā esošie valsts nodokļu atvieglojumi veidotu 1920 eiro no uzkrātās summas.
Salīdzinoši, ņemot 15 000 eiro lielu studiju kredītu uz desmit gadiem, ikmēneša maksājums vidēji būs 164 eiro: kredīta procenti izmaksās 4700 eiro, bet kopā ar procentiem būs jāatmaksā vairāk nekā 19 700 eiro (aprēķins veikts, pamatojoties uz tirgū pieejamiem datiem).
Papildu ieguvums, izmantojot studijām uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kādam vai abiem no vecākiem ir iespēja apdrošināt arī dzīvības risku. Ikdienā par to nedomājam, bet, ja notiek nelaime un kāds no vecākiem iet bojā negadījumā vai no slimības, bērnam (labuma guvējam) tiks izmaksāta pilna dzīvības apdrošināšanas summa un uzkrājuma summa uz attiecīgo brīdi.
"Lai sāktu krāt, nebūt nav vajadzīgas lielas summas. Krāt ilgtermiņā ir kā skriet maratonā – vajag pacietību, izturību un disciplīnu. Arī atlicinot pārdesmit eiro mēnesī, bet darot to regulāri, līdz bērna pilngadībai iespējams uzkrāt ievērojamu summu, nodrošinot jaunajam cilvēkam labāku, veiksmīgāku nākotni," uzsver Ervins Vēveris, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs.
Vairāk par uzkrājošo apdrošināšanu uzzini šeit
Atsauces: 7 Compelling Reasons Why Should You Go To College – Forbes Advisor