Arvien vairāk vecāku Latvijā uzkrāj līdzekļus bērna nākotnei, kas ir apsveicama tendence. Vairums vecāku šo būtisko uzkrājumu veido bankas kontā – 33%, bet 10% - skaidrā naudā, kas augstas inflācijas apstākļos zaudē vērtību, atklāj dzīvības apdrošināšanas sabiedrības “Compensa Life” veiktā aptauja*.
Uz jautājumu, kā tiek veidots uzkrājums bērna nākotnei, 10% respondentu atbildējuši, ka uzkrāj skaidrā naudā, 10% uzkrāj bankas kontā, 16% - speciāli bērnam izveidotā bankas kontā, bet 7% - krājkontā. Uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kas ļauj ilgtermiņā ne tikai uzkrāt ar procentiem, bet ik gadu saņemt valsts nodokļu atvieglojumus, iegulda 10% aptaujāto. Vēl 7% respondentu iegulda nekustamajā īpašumā, bet 1% bērna nākotnei izvēlas investēt finanšu tirgos.
“Aptauja parāda ļoti pozitīvu tendenci – vecāki kopumā apzinās, cik svarīgi ir parūpēties par bērnu nākotni. Tātad finanšu pratība aug, ir izpratne, ka arī bērnu nākotnei ir nepieciešams drošības spilvens, lai bērns var studēt vai patstāvīgi sākt dzīvi pēc pilngadības. Tomēr uzkrāšanai ilgtermiņā ir vērtīgi izmantot tādus finanšu instrumentus, kas augstas inflācijas apstākļos neļautu naudai zaudēt vērtību, kā tas notiek, ja krāts tiek skaidrā naudā vai nauda vienkārši tiek glabāta norēķinu kontā,” uzsver Ervins Vēveris, “Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs.
Kopumā aptaujas dati parāda, ka krāšana bērna nākotnei vecākiem ir būtiska prioritāte. Teju trešdaļa jeb 27% aptaujāto jau veic šādu uzkrājumu, bet vēl tik pat daudzi to gatavojas darīt tuvākajā nākotnē. Tikmēr 30% aptaujāto gribētu uzkrāt, bet diemžēl šobrīd un tuvākā nākotnē to nevar atļauties. Tikai 10% aptaujāto atzīst – bērna nākotnei nekrāj un arī neplāno to darīt, bet 8% par to vispār nav domājuši.
Viens no Eiropā plaši izmantotiem uzkrāšanas veidiem, kas iemanto arvien lielāku popularitāti arī Latvijā, ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas sniedz trīs būtiskus ieguvumus vienlaikus – tā ļauj apdrošināt dzīvību kādam vai abiem no vecākiem, uzkrāt ar procentiem, kā arī saņemt valsts nodokļu atvieglojumus.
Nereti vecākus no uzkrājuma veidošanas attur bažas, ka lielākas summas sakrāšanai nepieciešami lieli līdzekļi, kas bieži vien ir maldīgi, uzsver E. Vēveris.
“Compensa Life” aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 32% vecāku uzkrājumam vienam bērnam gatavi atvēlēt līdz 30 eiro mēnesī, 27% piemērota summa liktos 50 eiro mēnesī, bet 11% šim mērķim veltītu 50-100 eiro. Vairāk par 100 EUR mēnesī bērna uzkrājumam gatavi ieguldīt vien 4% aptaujāto vecāku.
Arī “Compensa Life” eksperti atzīst – lai līdz bērna pilngadībai sakrātu 10 000 eiro, kas vidēji ir summa, kas nepieciešama trīs gadu bakalaura studijām un dzīvošanas izdevumiem studiju laikā, svarīgi sākt krāt pēc iespējas agrāk. Tieši ilgtermiņā pat ar salīdzinoši nelielu ikmēneša maksājumu izredzes sakrāt apjomīgāku summu ir ievērojami lielākas. “Compensa Life” pieredze rāda, ka 18 gadus ik mēnesi atvēlot 50 eiro uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai bērna studiju vajadzībām, vidējais uzkrājums termiņa beigās veidojas aptuveni 12 000 eiro apmērā. Vecākam, kurš veic uzkrājumu, tiek nodrošināta dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšana 10 000 eiro apmērā. Turklāt, visa uzkrājuma perioda laikā papildu nodokļu atmaksas veidā tiek atgūti 2160 eiro jeb 10 eiro mēnesī.
*Aptauju veica socioloģisko pētījumu firma “Solid Data” 2023. gada septembrī. Aptaujāti 1004 iedzīvotāji.