Par onkoloģiju, saslimstību ar vēzi runājam arvien biežāk, jo saslimstība pasaulē un arī Latvijā pieaug. Aug arī bažas, kā pasargāt sevi, savus tuvos, ja slimība tomēr piemeklē? Daudzi iedzīvotāji nezina, ka liels atbalsts slimības gadījumā ir arī Latvijā pieejamā onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop.lv Kā šī apdrošināšana darbojas, kādas ir izmaksas, ieguvumi un kā to iegādāties, aprīlī plašāku skaidrojumu sniedza arī žurnāls “Ievas Veselība”.
Par šo tēmu “Ievas Veselība” ieinteresējās, jo saņēma lasītājas vēstuli.
“”Manai mammas māsai, kurai ir tikai 58 gadi, atklāja olnīcu vēzi, viņas labākajai draudzenei, kura ir par dažiem gadiem vecāka, – zarnu vēzis, kolēģes mammai tas nešķīstenis iemeties krūtī. Visas strādāja, tagad – nestrādā, lai gan līdz pensijai vēl daži gadi jāgaida. Labi, ka bērni pieauguši un var palīdzēt. Kolēģe šajā sakarā ieminējās, ka tagad esot apdrošinātāji, kas piedāvājot polisi pret vēzi. Pilnīgi neticas! Jo apdrošinātāji parasti negrib saistīties ar tādiem, kam varētu būt nopietnas slimības, kur nu vēl vēzis! Turklāt apdrošināties pret vēzi skan dīvaini – it kā es piesauktu sev slimību… Bet, no otras – loģiskās – puses, mani šī polise varētu pat interesēt, jo diemžēl esmu šķīrusies un man nav stiprās aizmugures, ja pēkšņi ar mani notiek kas slikts. Gribētu saprast, vai man šo apdrošināšanu būtu vērts pirkt, kāds ir mans ieguvums un kādi ir noteikumi. Ligita”
Par onkoloģisko slimībi apdrošināšanu stāsta Linda Kuplā, Compensa Life pārdošanas direktore
Situācija ar onkoloģiskām diagnozēm ir patiešām satraucoša, 2022. gadā Eiropas Savienībā, Islandē un Norvēģijā tika konstatēti 2,78 miljoni jaunu vēža gadījumu – tas nozīmē, ka katru minūti pieciem cilvēkiem tiek diagnosticēta onkoloģiska saslimšana. Latvijā ļaundabīgu audzēju ik gadu no jauna atklāj apmēram 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Vīriešiem visizplatītākais ir prostatas, plaušu un zarnu vēzis. Saslimšana ar prostatas vēzi Latvijā ir ceturtā augstākā Eiropas Savienībā. Arī plaušu vēzis ir vairāk izplatīts nekā vidēji Eiropā. Savukārt sievietēm visbiežāk sastopams krūts, zarnu, dzemdes un olnīcu vēzis. Pēc aptuveniem datiem, Latvijā tagad ir apmēram 82 tūkstoši onkoloģisko pacientu. Turklāt vērojama tendence, ka onkoloģijas diagnoze arvien biežāk tiek apstiprināta gados jaunākiem cilvēkiem. Tas var būt saistīts gan ar vidi un pārtiku, gan ar gēnu mutācijām, gan ar to, ka medicīna un diagnostika strauji attīstās – tagad identificē to, ko pirms trīsdesmit gadiem neidentificēja. Par vēzi tagad skaļi runā visos līmeņos! Eiropas Komisija pirms vairākiem gadiem publicēja Eiropas vēža uzveikšanas plānu – onkoloģija atzīta par Eiropas prioritāti veselības jomā. Latvijā arī uzsākts nacionālā vēža centra izveides un akreditācijas process – onkologi un citi mediķi, kas ikdienā nodarbojas ar vēža pacientu ārstēšanu, strādā pie tā, lai sakārtotu diagnostisko izmeklējumu un ārstēšanas gaitu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām. Tāpat viņi ir apņēmušies izveidot vairāk nekā 30 pacientu ceļus, kas jau tajā brīdī, kad radušās aizdomas par vēzi, ļautu cilvēkam būt informētam par katru nākamo posmu, kas viņam tiks darīts, – kas tas par izmeklējumu, kā tam sagatavoties, kādu rezultātu var iegūt, kas notiks tālāk, ja onkoloģiskā slimība apstiprināsies... Cerams, ka šie pacientu ceļi mazinās enerģiju tērējošo satraukumu. Tomēr onkoloģiskās slimības kā tādas jebkurā gadījumā turpinās eksistēt. Tāpēc arī rodas šādi apdrošināšanas piedāvājumi – pret vēzi. Šo polišu paradīšanās ir tikai likumsakarīga – Latvijā saslimstība ar vēzi diemžēl ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, to atklāj Eiropas vēža nevienlīdzības reģistra dati. Tāpēc tev derētu padomāt par riskiem un parūpēties par papildu palīdzību, ko nodrošina onkoloģisko slimību apdrošināšana OncoDrop.
Kāpēc vajag finansiālu spilvenu?
Protams, nevienam negribas domāt par saslimšanu ar vēzi… Bet – mēs taču arī mašīnu neapdrošinām tāpēc, ka gatavojamies iekļūt avārijā. Apdrošināšanas polisi iegādājamies ar domu, lai neatgadītos kas slikts, bet, ja tomēr notiks, tad būsim finansiāli pasargāti.
Jā, ir cilvēki, kas uzskata, ka apdrošināties pret vēzi (tāpat kā par to runāt) nozīmē piesaukt slimību... Jā, var piekopt šādu strausa taktiku, bet – var dzīvei pieiet pragmatiskāk. Ir tāds teiciens, ka vēzis piemeklē pilnīgi veselus cilvēkus. Tieši tas raksturo šo slimību. Vēzis ir viltīgs, ilgi par sevi nedod nekādu ziņu. Tomēr vienlaikus arī jāsaprot, ka onkoloģija ir augstas varbūtības lieta. Tāpēc pirmais, kas tev būtu jādara – jāveic valsts apmaksātie vēža skrīninga testi vai citi izmeklējumi ar ģimenes ārsta nosūtījumu, lai slimību, ja tāda ir, atklātu agrīni. Otrais solis: kamēr esi vesela, tiešām laikus padomāt par finansiālo spilvenu – kā papildus sevi pasargāt, lai, ja nu kas, izveseļošanās ceļš būtu vieglāks. Lai finansiāli nodrošinātos pret negaidītiem dzīves pavērsieniem. Jāsaprot, ka no onkoloģiskas slimības neviens nav pasargāts. Statistikas dati rāda, ka ar vēzi saslimst arī tie, kas ievēro veselīgu dzīvesveidu. Lai gan pētījumi apliecina, ka veselīgi ieradumi pat par piektdaļu var samazināt risku saslimt ar vēzi, tomēr ir ļoti daudz citu faktoru – iedzimtība, dzimums, dzīves laikā uzkrātās šūnu mutācijas –, kas arī spēlē lielu lomu… Tas nozīmē, ka saslimt ar vēzi var ikviens.
Medicīnas progress vēzi arvien biežāk ļauj saukt par hronisku slimību ar garu dzīvildzi, kas, protams, ir lieliska, cerīga ziņa. Jā, valsts veselības aprūpes sistēmā tiek veikti dažādi uzlabojumi un ir palielināts finansējums onkoloģisko slimību ārstēšanai, taču ne vienmēr viss norit gludi. Ir gadījumi, kad valsts apmaksā tikai nepieciešamos izmeklējumus un minimālo ārstēšanos, taču izdevumi par inovatīvām zālēm paliek uz pacienta pleciem, jo tās nav iekļautas Kompensēto medikamentu sarakstā. Par šādiem stāstiem var pārliecināties, piemēram, ieskatoties labdarības organizācijas ziedot.lv. mājaslapā. Daudzas pasaules valstis vēža pacientiem apmaksā ģenētiskās analīzes, pilnu audzēja genoma sekvencēšanu, lai noskaidrotu, kāda terapija būtu efektīvāka – vai un kā iedarbosies attiecīgās zāles. Ģenētisko analīžu rezultāti pasargā cilvēku arī no nevajadzīgas medikamentu lietošanas, kas var nedot vēlamo efektu. Šo informāciju nav iespējams iegūt citādā veidā, kā tikai veicot šīs specifiskās pārbaudes. Savukārt Latvijā genoma sekvencēšanu valsts tagad apmaksā plaušu vēža pacientiem, bet ir arī pacienti ar citas lokalizācijas audzējiem, kas izvēlas šo pārbaudi veikt par saviem līdzekļiem. Lūk, vēl viens veids, kur noderētu apdrošināšanas atlīdzība! Tāpat vēža ārstēšana bieži saistās ar ilgstošu darba nespēju, un reizēm ir pat jākārto invaliditātes piešķiršana, tikmēr tu vari palikt bez ierastajiem ienākumiem. Savukārt finansiāls atbalsts atvieglo dzīvi gan psiholoģiski, gan fiziski. Ja tev būs šāds drošības spilvens, varēsi īsāku vai ilgāku laiku, atkarībā no apdrošinājuma summas, ko pati būsi izvēlējusies, vairāk koncentrēties uz savu veselību un mazāk domāt par naudu, kaut, iespējams, tavi ikmēneša ienākumi būs samazinājušies.
Kā polise darbojas?
Ja tev tiks diagnosticēts invazīvs audzējs, kas nozīmē, ka vēzis ir izplatījies, tev vienā piegājienā tiks izmaksāta visa apdrošinājuma summa un tu pati varēsi izvēlēties, kam šo naudu tērēt. Piemēram, vai ar saņemto summu nosegt kredītsaistību ikmēneša maksājumu vai apmaksāt kāda cita onkoloģijas speciālista papildu konsultāciju, zāles vai veikt papildu izmeklējumus. Savukārt, ja audzējs ir neinvazīvs un vēl nav izplatījies organismā, tev izmaksās desmit procentus no apdrošinājuma summas.
Ir iespējams izvēlēties četras apdrošinājuma summas – 10, 20, 30 un 50 tūkstošus eiro, maksājot reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā. Ikmēneša maksājums par polisi jeb apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta individuāli un atkarīga gan no izvēlētās apdrošinājuma summas, gan apdrošinātās personas vecuma. Piemēram, ja tev ir 45 gadi, tad ikmēneša maksājums jeb polises prēmija var būt, sākot no 7,31 eiro mēnesī, ja izvēlētā apdrošinājuma summa ir 10 000 eiro, vai līdz 32 eiro mēnesī, ja apdrošinājuma summa ir 50 000 eiro. Aprēķināt savus ikmēneša maksājumus un izpētīt, kā mainās izmaksas atkarībā no apdrošinājuma summas (tā ir summa, ko saņem, ja tiek diagnosticēta slimība) un tava vecuma, vari oncodrop.lv
Ko vēl iegūsi?
Uzzinot, ka tev ir onkoloģiska slimība, pārņem liels satraukums, tāpēc, visticamāk, noderēs vēl kāda cita speciālista viedoklis no malas. Papildus apdrošināšanas polise OncoDrop paredz, ka tev tiks sniegts pasaules vadošo onkoloģisko klīniku ārstu neatkarīgs medicīnisks atzinums par diagnozi un ārstēšanas plānu. To nodrošinās apvienība MediGuide, kas sniedz pakalpojumu 60 valodās, arī latviski. Tev nekur nevajadzēs braukt, tikai visu savu medicīnisko informāciju (izmeklējumus, analīzes, ārstu slēdzienus) nosūtīt šai organizācijai, kuras speciālisti desmit darbadienu laikā sniegs savu neatkarīgo medicīnisko atzinumu par diagnozi, ko var un pat vajag parādīt savam ārstējošam ārstam. Mūsdienu medicīnā tā dēvētais otrs viedoklis jeb second opinion ir ļoti izplatīta un atzīta prakse, kas pacientam dod papildu drošības sajūtu, ka ārstēšanā izvēlēts pareizais ceļš.
Vēl svarīgi ir tas, ka polisē bez papildu izmaksām kopā ar tevi tiek apdrošināti arī tavi un adoptētie nepilngadīgie bērni, kā arī bērni, kas piedzimst polises darbības laikā.
Kā tikt pie polises?
Onkoloģisko slimību apdrošināšanu vari iegādāties, ja tev ir no 18 līdz 65 gadiem. Viegli to izdarīt platformā Oncodrop.lv, vispirms veicot četrus vienkāršus soļus:
1. jāizvēlas apdrošinājuma summu no piedāvātajām iespējām;
2. rūpīgi jāizlasa apdrošināšanas nosacījumi;
3. jāatbild uz dažiem jautājumiem par savu veselības stāvokli;
4. jāveic apmaksa, un apdrošināšanas līgums stāsies spēkā jau nākamajā dienā.
Svarīgi! Pērkot šo polisi, jāapliecina, ka tev nav bijis diagnosticēts ļaundabīgs audzējs vai cita onkoloģiska slimība, nav veikti izmeklējumi, kuru rezultāti vēl nav zināmi, un nav plānoti izmeklējumi vai ārsta konsultācijas saistībā ar aizdomām par onkoloģisku slimību.
“Apdrošināšanas polisi iegādājamies ar domu, lai neatgadītos kas slikts, bet, ja notiks, tad būsim finansiāli pasargāti,” noslēgumā uzsver L. Kuplā.
Raksts publicēts žurnālā “Ievas Veselība” Nr.8 2025. gada 16.maijā. Publicēts ar redakcijas atļauju.